Rīcība motocikla avārijas vietā

Ir pavasaris un straujiem soļiem tuvojas arī vasara. Vieni no pirmajiem siltā laika vēstnešiem uz ielām un šosejām ir motocikli. Kā redzam, katru gadu “brīvības baudītāju” uz močiem kļūst arvien vairāk, un līdz ar to pieaug arī ceļu satiksmes negadījumu skaits.

Cilvēkam ir divas rokas, divas kājas un viena galva. Ar rokām mēs stūrējam motociklu, ar kājām turam un ar galvu mēs to vadām.

Lai nenotiktu negadījums, ikviena motocikla vadītājam pirmkārt ir pienākums ievērot ceļu satiksmes noteikumus un drošas braukšanas principus. Taču ne vienmēr tas tā notiek, un ne visiem cilvēkiem ir pietiekami daudz veselā saprāta, lai nenonāktu ceļu satiksmes negadījumā.

Ja uz ceļa ir noticis nelaimes gadījums, cilvēkiem, kuri tajā ir iesaistīti un nav cietuši vai arī ir notikušā aculiecinieki, vispirms ir jāparūpējas par drošiem apstākļiem notikuma vietā – jāizvieto avārijas zīme un jānorobežo notikuma vieta.

Tuvojoties cietušajam, kurš ir kritis no motocikla, vispirms ir jāpārliecinās, vai šis cilvēks ir pie samaņas, tas ir – jāpārliecinās, vai cilvēks ir spējīgs adekvāti atbildēt uz jūsu uzdoto jautājumu. Ja tas tā ir un nav nekādu citu acīmredzamu pazīmju, kas liecina par apdraudējumu cietušā dzīvībai, piemēram, dzīvībai bīstama asiņošana, vispareizākais ir atstāt cietušo tajā pašā pozā un necensties novilkt ķiveri, pat ja pats motociklists uz to uzstāj. Ja braucējs jau ir piecēlies kājās, aktīvi kustas un ir noņēmis ķiveri, jāiesaka viņam palikt guļus stāvoklī un sagaidīt NMP brigādes ierašanos. Savukārt, ja cietušais ir bezsamaņā, ja ir konstatēta dzīvībai bīstama asiņošana, ir saudzīgi jānovelk ķivere un jāveic dzīvību glābjoši pasākumi – jācenšas apturēt asiņošanu un jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi (ja tas konkrētajā situācijā ir iespējams).

Visbiežākais nāves cēlonis motocikla avārijā ir dzīvībai bīstama iekšējā asiņošana, kuras apturēšana ir iespējama vienīgi ar ķirurģisku iejaukšanos. Biežākais invaliditātes cēlonis ir smagas galvas traumas un mugurkaula traumas. Roku un kāju slēgti lūzumi ir ļoti sāpīgi, taču tie neapdraud motociklista dzīvību un specifiska pirmā palīdzība nav nepieciešama.

Atceries – ja noticis ceļu satiksmes negadījums, zvanīt pa ārkārtas tālruni 112 vai 113. Informācija, kas jānodod dispečeram:

1. Kur noticis negadījums?
   
2. Kāds negadījums noticis?
   
3. Cik cietušo?
   

Ja nezini savu atrašanās vietu, var izmantot aplikāciju eVeselībasPunkts vai 112 Latvija.

Un atceramies – galva ir domāta, lai ar to vadītu, nevis lai to dauzītu.

Uz tikšanos uz ceļa!

ABCDE algoritma pielietošana kritiski slima pacienta atpazīšanā un dzīvībai bīstamu stāvokļu novēršanā

ABCDE algoritma galvenais mērķis ir ātra un vienkārša pacienta izmeklēšana un dzīvībai bīstamu stāvokļu novēršana. Šī algoritma galvenā priekšrocība ir tāda, ka iespējams atdalīt dažādas orgānu sistēmas un fokusēties uz svarīgāko, kas visvairāk apdraud pacienta dzīvību. Kļūdas pacienta vispārējā stāvokļa izvērtēšanā visbiežāk tiek pieļautas, ja ārstniecības persona fokusējas uz, viņaprāt, svarīgāko, taču dažkārt nesaskata tā cēloni, kas var novest pie nepareizas vispārējā stāvokļa interpretācijas un nepareizas lēmuma pieņemšanas. Pacienta izmeklēšanu pēc ABCDE algoritma var veikt gan ārsts, gan māsa.

Saīsinājumi:

A - Elpceļi

B - Elpošana

C - Cirkulācija

D - Neiroloģiskais stāvoklis

E - Vispārējā izmeklēšana

Pamatprincipi algoritma pielietošanā

Lai sekmīgāk varētu pielietot šo algoritmu, ir jāievēro sekojoši principi un rūpīgi jāpielieto tie atkārtoti stāvokļa izvērtēšanā. Izmeklēšana pēc ABCDE algoritma sastāv no:

• Primārās ABCDE izvērtēšanas;
  
• Atkārtota ABCDE izvērtēšana, kad nepieciešams.
  

Lai process noritētu sekmīgi, ārstniecības personām, kas pielieto šo algoritmu, ir jāievēro šādi principi:

1.     Komandas darbs

Lai komandas darbs varētu noritēt veiksmīgi, ir nepieciešams komandas līderis, kurš pārrauga visas komandas darbu, kurš saņem informāciju un dod norādījumus pārējai komandai, kā rīkoties, balstoties uz saņemto informāciju.

2.     Komunikācija

Lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju starp komandas locekļiem, komandas locekļiem vispirms ir jābūt pazīstamiem savā starpā. Situācijas bieži vien mēdz būt dažādas (jo īpaši tas attiecas uz lielām ārstniecības iestādēm, kur bieži vien kolēģi savā starpā ir mazpazīstami vai vispār nav pazīstami). Tāpēc, lai novērstu savstarpējās komunikācijas traucējumus, pirms darba uzsākšanas komandas locekļiem ir jāiepazīstas vismaz elementārā līmenī - nosaucot savu vārdu un amatu. Vislabāk, ja uz formas katram ir atpazīšanas zīmes.

Komunikācijas principi:

1. Komunikācija notiek caur vienu personu - komandas līderi.
   
2. Komandas tiek dotas skaidri, skaļi, uzrunājot komandas locekli vārdā.
   
3. Komandas loceklis apstiprina, ka viņš komandu ir sadzirdējis un sapratis, atkārtojot pateikto.
   
4. Komandas loceklis nodrošina atgriezenisko saiti, kad komanda ir izpildīta.
   

Pirmie soļi, kas jāveic, uzsākot pacienta izvērtēšanu

1.     Personāla drošība

Mūsdienās darbs ar pacientu nav iespējams bez individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas. Pirms sākt darbu ar pacientu, ir nepieciešams veikt roku dezinfekciju. Minimālais individuālo līdzekļu kopums ir:

• cimdi,
  
• priekšauts,
  
• sejas maska vai respirators
  

            Ja ārstniecības persona viena ir sastapusi pacientu, vērtē to pēc ABC algoritma principiem. Šis algoritms ir balstīts uz trīs cilvēka dzīvības pazīmēm:

• samaņa,
  
• elpošana,
  
• cirkulācija.
  

Vispirms jānoskaidro, vai pacients ir pie samaņas, skaļi uzsākot sarunu ar pacientu. Ja pacients atbild uz verbālu kairinājumu, tas nozīmē, ka pacients ir pie samaņas un visas dzīvībai svarīgās funkcijas ir vai nu pilnībā vai daļēji kompensētas. Ja pacients neatbild uz verbālu un taktilu kairinājumu, meklējam nākamo dzīvības pazīmi - elpošanu. Ja ārstniecības personai rodas pamatotas aizdomas, ka pacientam neelpo normāli vai neelpo nemaz, ir jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi un jāsauc pēc palīdzības. Veicot atdzīvināšanas pasākumus, galvenais fokuss ir uz krūškurvja kompresiju veikšanu. Pirmajās minūtēs elpināšanu var neveikt.

2.     Vitālo rādītāju noteikšana

Agrīni jāveic vitālo rādītāju (elpošanas frekvence, SpO₂, sirdsdarbības ritms un frekvence) noteikšana. Taču nedrīkst aizmirst principu, ka tiek ārstēts pacients, nevis monitors, tāpēc primāri pirms monitorēšanas ierīču pievienošanas jāpievērš uzmanība pacienta vispārējam stāvoklim.

3.     Vaskulārās pieejas nodrošināšana

Ātra un efektīva vaskulārās pieejas nodrošināšana sniedz drošību tālākajā ārstēšanas procesā, jo, pacienta stāvoklim strauji pasliktinoties, tā var kļūt gandrīz neiespējama. Ja pēc trīs mēģinājumiem neizdodas veikt intravaskulāru pieeju, jānodrošina intraosālā pieeja.

Elpceļi (A)

Jebkura elpceļu obstrukcija ir neatliekama situācija un var būt bīstama dzīvībai. Ja palīdzība netiek sniegta savlaicīgi, var rasties dzīvībai bīstami orgānu funkciju traucējumi. Tāpēc rīkojies ātri un droši.

Pazīmes elpceļu caurlaidības traucējumiem

1. Pacientiem ar apziņas traucējumiem elpceļu caurlaidība var būt traucēta. Tāpēc pirmais rādītājs, kas jāvērtē, ir pacienta apziņas stāvoklis. Visvienkāršāk to var izdarīt, izmantojot AVPU skalu. Pacientiem ar traucētu apziņu elpošana būs ar mazāku tilpumu, līdz ar to vairāk gaisa paliks anatomiski mirušajā telpā un nenotiks adekvāta skābekļa uzņemšana, kā arī tas veicinās pastiprinātu CO₂ uzkrāšanos;
2. Elpošanas darbs. Pacientiem, kuriem ir pilnīga vai daļēja elpceļu obstrukcija, būs palielināts elpošanas darbs. Tas nozīmē, ka elpošanas nodrošināšanā būs iesaistīta palīgmuskulatūra, pacientam var būt motors uzbudinājums, svīšana un pat cianoze.
   

Elpceļu caurlaidības traucējumu cēloņi

• Bezsamaņa;
  
• Apakšžokļa muskulatūras atonija;
  
• Sekrēts augšējos elpceļos;
  
• Svešķermenis augšējos elpceļos;
  
• Elpceļu tūska;
  
• Audzēja masas.
  

Manipulācijas elpceļu caurlaidības nodrošināšanai

1. Manuāla elpceļu caurlaidības nodrošināšana - galvas atgāšana, apakšžokļa izcelšana. Šī manipulācija bieži ļauj noteikt žokļa muskulatūras tonusu, un nereti var būt tādas situācijas, kad pacientam ar apziņas traucējumiem elpceļi ir brīvi;
   
2. Sekrēta atsūkšana no augšējiem elpceļiem;
   
3. Supraglotisko elpceļu caurlaidības metožu pielietošana;
   
4. Skābekļa pievade caur augstas vai zemas koncentrācijas skābekļa masku.
   

N.B.! Instrumentālās vai ķirurģiskas elpceļu caurlaidības nodrošināšanas metodes sākotnējā etapā netiek rekomendētas, ja vien nav pārliecinošu rādītāju par šo manipulāciju veikšanas nepieciešamību.

Sasniedzamais rezultāts:

Elpceļu caurlaidības nodrošināšana

Elpošana (B)

Elpošanas orgānu sistēmas novērtēšanā būtiski ir diagnosticēt un ārstēt dzīvībai bīstamus stāvokļus, tādus kā:

• smagi noritoša bronhiālā astma;
  
• plaušu tūska;
  
• spriedzes pneimotorakss;
  
• masīvs hemotorakss.
  

Normāli elpošanas orgānu sistēmas rādītāji:

• Frekvence 12–20 x/min;
  
• Tilpums 400–600 ml ( 6-8 ml/kg ideālās ķermeņa masas);
  
• SpO2 = 94–98(100)%.
  

Pazīmes, kas liecina, ka pacientam ir apgrūtināta elpošana:

• motors uzbudinājums;
  
• piespiedu stāvoklis;
  
• svīšana;
  
• cianoze;
  
• paātrināta elpošanas frekvence;
  
• palīgmuskulatūras iesaiste.
  

Elpošanas orgānu izmeklēšanas secība

 Vizuāla krūškurvja apskate

• Krūškurvja asimetrija
  
• Abu pušu iesaiste elpošanā
  
• Zemādas emfizēma
  

Krūškurvja palpācija

• Sāpīguma punkti
  
• Zemādas emfizēma
  

Elpošanas frekvences noteikšana. Ja elpošanas frekvence ir >25 x/min vai redzama strauji pieaugoša elpošanas frekvence, tas liecina par pacienta vispārējā stāvokļa pasliktināšanos.

Prkusija

Auskultācija

SpO₂ noteikšana

Trahejas nobīde incisura sternalis apvidū - nobīde liecina par pretējās puses pneimotoraksu vai masīvu hemotoraksu

POCUS

Rtg

CT krūšu kurvim

Manipulācijas elpošanas orgānu sistēmas atbalstam

1. Augstas koncentrācijas skābekļa pievade. Izņēmums ir HOPS slimnieki, kuriem, ja saturācija ir zem 88%, jāsāk ar nazālajām kanilēm un attiecīgi titrē O2 pieaugumu;
   
2. Palīgventilācija ar ventilācijas maisu un O2 pievadi;
   
3. Neinvazīvā plaušu ventilācija;
   
4. Instrumentālās elpceļu caurlaidības nodrošināšanas metodes un mākslīgā plaušu ventilācija;
   
5. Pleiras dobuma drenāža (masīva hemotoraksa vai pneimotoraksa gadījumā).
   

Cirkulācija (C)

Dažādās medicīniskās situācijās viens no biežākajiem šoka cēloņiem būs hipovolēmija, ja vien nav pierādīts cits. Ja vien nav apstiprinātu vai acīmredzamu pierādījumu par kardiālas ģenēzes patoloģiju, pacientiem ar paātrinātu sirdsdarbību un aukstām ekstremitātēm šķidruma ievadīšana ir rekomendējama kā pirmais izvēles medikaments. Ķirurģiskā profila pacientiem jāizslēdz ārēja vai iekšēja asiņošana. Tādas situācijas kā, piemēram, spriedzes pneimotorakss vai masīvs hemotorakss, arī var izraisīt hemodinamikas nestabilitāti.

Normāli kardiovaskulārās sistēmas rādītāji:

• Sirdsdarbības frekvence 60–80 x/min
  
• Asinsspiediens 120/70 mmHg
  
• Adekvāta diurēze >0.5 ml/kg/h
  
• Rekapilarizācijas laiks <2 sekundēm
  

Izmeklēšanas secība

1. Radiālais pulss - laba pildījuma radiālais pulss norāda uz to, ka apskates brīdī pacientam nav hemodinamikas nestabilitātes pazīmes;
   
2. Kardiomonitora pievienošana (veic paralēli visām tālāk uzskaitītajām darbībām);
   
3. Nepieciešams izslēgt vai apstiprināt ārēju vai iekšēju asiņošanu. FAST;
   
4. Roku pirkstu ādas krāsa un temperatūra;
   
5. Rekapilarizācijas laiks;
   
6. Vai ir pildītas vēnas;
   
7. Pulsa frekvence un ritmiskums;
   
8. Neinvazīvā arteriālā spiediena noteikšana - MAP >65 mmHg
   
9. Sirds auskultācija;
   
10. Diurēzes apjoms <0,5 ml/kg/h;
    
11. Vaskulāra pieeja;
    
12. Asins gāzes (ja nav veikts pie sadaļas B);
    
13. Asins analīzes;
    
14. EKG pieraksts.
    

Manipulācijas un medikamenti kardiovaskulārās sistēmas orgānu sistēmas atbalstam

Jebkuras traumas gadījumā - FAST;

Novērst situācijas, kas aprakstītas A un B sadaļā;

i/v kristaloīdu ievade:

• 500 ml i/v 15 minūšu laikā, ja pacientam nav datu par kardiālu patoloģiju,
  
• 250 ml pacientiem ar zināmu kardiālu patoloģiju;
  

Ja pacienta stāvoklis neuzlabojas, nepieciešams atkārtot šķidruma ievades shēmu;

Ja parādās kardiālas mazspējas simptomātika (pieaugoša elpošanas frekvence, mitri trokšņi plaušās), šķidruma ievadi pārtrauc, uzsāk kateholamīnu ievadi, ja turpinās šoka pazīmes;

Meklē asiņošanu no brūcēm vai drenām;

Vitālo rādītāju monitorings jāveic ik 2–5 minūtes, līdz stāvoklis sāk stabilizēties, tad monitoringa intervālu var palielināt līdz 10 minūtēm.

Sasniedzamais mērķis: adekvāta audu perfūzijas nodrošināšana, MAP >65 mmHg.

Neiroloģija (D)

Bieži apziņas traucējumu cēlonis var būt hipoksija, hiperkapnija, hipotenzija, cerebrāla hipoperfūzija, glikozes metabolisma traucējumi, sedatīvo un narkotisko vielu lietošana vai cerebrovaskulārs notikums.

Izmeklēšanas secība:

Atkārtoti novērtē ABC, lai izslēgtu hipoksiju vai hipotenziju;

Medikamentu lietošanas anamnēze:

• sedatīvie medikamenti;
  
• narkotiskās vielas;
  

Acu zīlīšu pārbaude:

• simetriskums;
  
• reakcija uz gaismu;
  
• skata fiksācija;
  

Apziņas līmeņa pārbaude pēc AVPU algoritma:

A - pacients pie pilnas apziņas (alert);

V - reaģē uz verbālu uzrunu (verbal);

P - pacients reaģē uz sāpju kairinājumu (pain);

U - pacients nereaģē uz ārējiem stimuliem (unresponsive);

Glikozes līmeņa noteikšana.

Mērķis: neiroloģiskā stāvokļa novērtējums.

Vispārējā izmeklēšana (E)

Veic pilnu pacienta apskati, izrādot cieņu un mazinot siltuma zudumu.

Izmeklēšanas secība:

1. Vizuāla visa ķermeņa apskate;
   
2. Ādas stāvoklis;
   
3. Aizdomīgas vietas: brūces, sasitumi, dūriena pēdas, zemādas hematomas;
   
4. Ekstremitāšu stāvoklis;
   
5. Vēdera izmeklēšana: sāpīguma punkti, peristaltika.
   

Veic primāru ABCDE izmeklēšanu un jebkurā situācijā atkārto to:

1. Pēc primārās ABCDE izmeklēšanas;
   
2. Pēc nozīmīgu un/vai dzīvību glābjošu manipulāciju veikšanas;
   
3. Pie jebkuras vispārējā stāvokļa izmaiņas.
   

Pirmās palīdzības zināšanu aptaujas apraksts

No šā gada 12. oktobra līdz 27. oktobrim glabsim.lv organizēja iedzīvotāju aptauju “Iedzīvotāju zināšanas un ieinteresētība pirmās palīdzības sniegšanā”. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kādas ir sabiedrības zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā un kāda būtu sabiedrības ieinteresētība mācīties pirmo palīdzību.

Lasīt tālāk »

Pārkaršana – organisma stāvoklis, kuru mēs neuztveram pietiekami nopietni

Latvijas klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīgas vairākas negaidītas “parādības” – rudens ar lapkriti Siguldā, ziema ar negaidītu sniegu uz šosejām, “bļitkošanu” uz plāna ledus un visbeidzot arī vasara ar negaidītu karstumu. Visas šīs dabas parādības parasti atnāk negaidot un visnepiemērotākajā brīdī, un gadu no gada mēs atgriežamies pie viena un tā paša stāsta. Principā var teikt, ka Latvijā dzīvojošam indivīdam ir divi gadalaiki – kāpēc tik auksts un kāpēc tik karsts. Pa vidu parasti ir tie, kuri Saeimas balsojumos parasti atturas vai nebalso.

Lasīt tālāk »

Vai Latvija ir slīcēju lielvalsts?

2020.gads Pasaules vēstures lapaspusēs tiks ierakstīts ar gana daudz zīmīgiem notikumiem, kurus visi pasaules iedzīvotāji ir izbaudījuši uz savas ādas vai vismaz lasījuši sociālajos tīklos. Daudz traģēdiju, ierobežojumu un vardarbības valstīs, kuras tiek uzskatītas par demokrātijas citadelēm.

Lasīt tālāk »

Kā pareizi rīkoties, ja esi pamanījis negadījuma situāciju

Sabiedrībā bieži tiek diskutēts par to, ko darīt, kā rīkoties un vai vispār rīkoties situācijā, kad nelaimē ir nonācis kāds no līdzcilvēkiem. Apgalvojums “Es labāk neko nedarīšu, lai nesanāk tikai sliktāk” ir aplams un bieži noved pie tā, ka palīdzības sniegšana aprobežojās tikai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukšanu, kas var novest pie tā, ka cietušajam un/vai saslimušajam var iestāties nāve vai neatgriezeniski veselības traucējumi. Pirmā palīdzība ir jāsniedz vienmēr un visur, kad tas ir nepieciešams.

Lasīt tālāk »

Kā pasargāt bērnu no smagas galvas traumas

Šā gada 2.jūlijā Zemgales pusē notika nelaimes gadījums, kurā jaunietis nokrita no kraujas un guva vairāku ķermeņa daļu ievainojumus, tai skaitā smagu galvas traumu. Lai glābtu jauno cilvēku bija nepieciešams piesaistīt pat ārsta speciālista brigādi, nodrošināt bērnam mākslīgu miegu un pat veikt mākslīgo plaušu ventilāciju (kā noprotams no publiski pieejamās informācijas). Pirmā par šo gadījumu sāka runāt NMPD direktore Liene Cipule un minētais gadījums izraisīja plašu diskusiju sociālajos tīklos, sabiedrību sadalot divās daļās- tie, kas uzskata, ka veloķiveres lietojamas obligāti, otri- tās lietošana ir bezjēdzīga.

Lasīt tālāk »