Pirmās palīdzības zināšanu aptaujas apraksts

No šā gada 12. oktobra līdz 27. oktobrim glabsim.lv organizēja iedzīvotāju aptauju “Iedzīvotāju zināšanas un ieinteresētība pirmās palīdzības sniegšanā”. Aptaujas mērķis bija noskaidrot, kādas ir sabiedrības zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā un kāda būtu sabiedrības ieinteresētība mācīties pirmo palīdzību.

Aptaujā piedalījās 916 respondentu, no kuriem 83,39% (n=769) bija sievietes un 16,61% (n=147) – vīrieši. Šī respondentu attiecība parāda, ka lielāku interesi par pirmās palīdzības sniegšanu un tās apgūšanu izrāda sievietes. Šo novērojumu apliecina arī mūsu organizēto tiešsaistes lekciju apmeklējuma īpatsvars pēc dzimumiem, kur ievērojami lielākā daļa ir sievietes.

Lielākā daļa respondentu ir ieguvuši autovadītāja apliecību (84,8%; n=777), tādējādi var secināt, ka vismaz vienu reizi dzīvē viņi ir apguvuši pirmās palīdzības sniegšanu. Savukārt uz jautājumu “Vai Jūs kādreiz esat mācījies pirmo palīdzību?” 95,7% (n=877) respondentu atbildēja apstiprinoši, kas norāda uz to, ka Latvijas iedzīvotāji pirmo palīdzību sāk apgūt ne tikai autoskolās, bet arī citās organizācijās, kas nodarbojās ar pirmās palīdzības apmācību.

Viena no problēmām Latvijā, kas rada pirmās palīdzības zināšanu nepietiekamību, ir pirmās palīdzības apmācību biežums. Liela daļa Latvijas sabiedrības pirmo palīdzību apgūst ne biežāk kā vienu reizi dzīvē, un tādējādi ir liela iespējamība, ka pirmās palīdzības zināšanas kritiskā situācijā ir nepietiekamas. Uz jautājumu “Cik bieži iedzīvotājiem būtu jāapgūst pirmā palīdzība?”, lielākā daļa respondentu ir atbildējuši, ka pirmā palīdzība būtu jāapgūst ne retāk kā reizi piecos gados. 52% (n=573) norādījuši, ka pirmā palīdzība būtu jāapgūst reizi gadā vai vismaz reizi divos gados.

Savas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā vairāk nekā 50% respondentu vērtē kā vidējas vai labas, un tikai mazākā daļa – 23% – norādīja, ka tās ir sliktas vai vājas. Vērtējot šos rezultātus, varam secināt, ka liela daļa mūsu sociālo kontu sekotāju (lielākā daļa, kas piedalījās aptaujā) savu zināšanu līmeni vērtē kā pietiekamu, lai sniegtu palīdzību līdzcilvēkam, kura dzīvība ir nonākusi briesmās. Savukārt 17% aptaujas respondentu savas zināšanas novērtēja kā teicamas, kas norāda uz iespējamību, ka aptaujas aizpildītājs varētu būt ārstniecības persona.

Viens no palīdzības sniegšanas uzsākšanas stūrakmeņiem ir cietušā vispārējā stāvokļa novērtēšana jeb dzīvības pazīmju kontrole. Redzamas dzīvības pazīmes pilnā apjomā vai daļēji, vai arī to neesamība nosaka to, cik ļoti cietušā dzīvība vai veselība ir apdraudēta un to, cik strauji palīdzības sniedzējam jārīkojas. Respondentiem tika piedāvāts no vairākiem atbilžu variantiem izvēlēties cilvēka dzīvības pazīmes (attēls Nr. 3).

Respondenti izvēlējās četras vispopulārākas dzīvības pazīmes – elpošana (27%), pulss (24%), sirdsdarbība (23%) un samaņa (18%). Šīs atbildes nevar nosaukt par nepareizām, jo katrai no pazīmēm ir sava nozīme, un svarīgi ir tas, kā mēs tās pamanām. Taču vispareizākā secība, kā novērtēt cilvēka dzīvības pazīmes, ir:

• samaņa
  
• elpošana
  
• sirdsdarbība.
  

Pulss un sirdsdarbība faktiski ir viens un tas pats, taču pulsa neesamība nenorāda, ka cietušajam nav sirdsdarbības, jo var būt situācija, kad cietušajam ir ļoti zems asinsspiediens, un tad pulss faktiski nav iztaustāms. Vērtējot cilvēka dzīvības pazīmes, ir svarīgi ievērot šādu secību:

• Vispirms vērtējam samaņu. Ja cilvēks atbild uz jautājumiem, tas norāda, ka visas dzīvībai svarīgās funkcijas ir vai nu pilnībā vai daļēji saglabātas. Šāda situācija nerada tūlītējus tiešus draudus cilvēka dzīvība, taču apdraudējumu veselībai nevar izslēgt;
  
• Ja cilvēks nereaģē uz ārēju skaņas un sāpju kairinājumu, tas nozīmē, ka viņš ir bezsamaņā un ir jāmeklē nākamā dzīvības pazīme – elpošana. Ja cilvēks elpo, ir saglabāta arī sirdsdarbība. Šādā gadījumā cietušais ir jānogulda stabilā sānu guļā;
  
• Ja nav samaņas un nav elpošanas, tas nozīmē, ka cilvēka dzīvība ir apdraudēta un nekavējoties ir jāsauc palīgā un jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi.
  

Kāda būtu pareizākā rīcība, ja Jūs esat ieraudzījuši uz zemes gulošu cilvēku? Lielākā daļa respondentu (59,5%) norādīja, ka viņi palīdzības sniegšanu sāks ar cietušā uzrunu, savukārt 29,8% no respondentiem uzskatīja, ka vispirms viņi pārliecināsies par savu drošību.

Šādā situācijā vispareizākais ir vispirms parūpēties par savu drošību un tikai tad sākt cietušā stāvokļa izvērtēšanu, jo jebkurā situācijā palīdzības sniedzēja drošība vienmēr būs pirmajā vietā un tas arī ir noteikts Ārstniecības likumā. Tad, kad esam novērsuši iespējamos briesmu faktorus (elektrība, gāze, uguns, satiksme, agresīvi cilvēki, dzīvnieki), drīkst pietuvoties cietušajam un novērtēt viņa stāvokli.

Kāda būtu pareizākā rīcība, ja pēc cietušā uzrunas Jūs nesaņemat atbildi? Lielākā daļa respondentu bija atzīmējuši, ka sauks palīgā vai zvanīs 113.

Vērtējot abas populārākās atbildes, var teikt, ka abas ir vienlīdz pareizas, jo no pirmās palīdzības sniegšanas algoritma izriet, ka vissvarīgākais ir saukt palīgā un tikai pēc tam zvanīt 113 (ideālā variantā palūdzot to izdarīt kādam citam), taču jāņem vērā tas, ka negadījums var notikt dažādos apstākļos un ne vienmēr būs sasniedzams kāds cits cilvēks, tāpēc šādā situācijā vispareizākais ir sākt ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu, zvanot uz tālruņa numuru 113. Vislabāk to darīt paralēli ar citām darbībām, uzliekot telefonā skaļruņa funkciju.

Uz jautājumu “Ieraugot uz zemes guļošu cilvēku, kuram no kreisās rokas plūst asinis ar straumi, ar ko sāksiet palīdzības sniegšanu?” lielākā daļa respondentu (71%) atbildēja, ka palīdzības sniegšanu sāks ar asiņošanas apturēšanu, un tā ir vispareizākā rīcība šādā situācijā.

Dzīvībai bīstama asiņošana ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem, ja laikus netiek sniegta palīdzība cietušajam. Ārējo asiņošanu apturēt ir salīdzinoši viegli. To var izdarīt divos veidos:

• Brūci aizspiest ar roku un zvanīt 113;
  
• Uzlikt spiedošu pārsēju.
  

Taču bīstamāka ir situācija, ja ir iekšēja asiņošana, kas var rasties pēc augstas enerģijas traumām (sprādziens, ceļu satiksmes negadījums, spēcīgs sitiens pa krūškurvi, vēderu vai muguru), kad tiek traumēti iekšējie orgāni, un tie asiņo. Šādu asiņošanu sākotnēji ir grūti pamanīt, līdz ar to svarīgi ir savlaicīgi atpazīt šādu situāciju, izsaukt neatliekamo palīdzību un pēc iespējas ātrāk nogādāt cietušo ārstniecības iestādē. Pirmā pazīme, kas var liecināt par to, ka cietušajam ir iespējama iekšēja dzīvībai bīstama asiņošana, ir šoka stāvoklis.

Atbildot uz jautājumu „Kāda ir sirds masāžas un elpināšanas attiecība 10 gadus vecam bērnam?”, viedokļi izteikti dalījās. Tikai 37,5% respondentu atbildēja pareizi – 15:2.

Vērtējot pārējo respondentu iesniegtās atbildes, varam secināt, ka daļu mulsināja 5 glābjošo ieelpu veikšana, kas ir jāveic pirms tālākas palīdzības uzsākšanas, vai arī bērnu atdzīvināšanas algoritmu jauca ar pieaugušo atdzīvināšanas algoritmu.

Aptaujā tika dots uzdevums, kas ir balstīts uz kādu reālu dzīves notikumu, diemžēl, ar letālām sekām. “Tenisa spēles laikā Jūs pamanāt, ka pretinieks pēc sitiena nokrīt uz zemes un neceļas. Pieejot klāt, Jūs konstatējat, ka viņš guļ nekustīgs, uzrunājot neatbild. Pārbaudot elpošanu, Jūs konstatējat, ka aptuveni 10 sekunžu laikā ir tikai viena elpošanai līdzīga kustība. Jūsu tālākā rīcība?” Šīs situācijas apraksts liecina par to, ka cilvēkam ir iestājusies klīniskā nāve un ir nepieciešama tūlītēja rīcība. Vērtējot respondentu sniegtās atbildes, varam secināt, ka 62% respondentu ir atbildējuši pareizi. Vissvarīgākais šādā situācijā ir rīkoties nekavējoties. Pirmā darbība ir apkārtējo cilvēku uzmanības piesaistīšana un zvanīšana uz ārkārtas tālruņa numuru 113, kā arī atdzīvināšanas pasākumu uzsākšana – krūškurvja kompresijas jeb sirds masāža un elpināšana no mutes mutē attiecībā 30:2.

Vērtējot respondentu sniegtās atbildes uz jautājumu par sirds masāžas un elpināšanas attiecību, varam secināt, ka 56% respondentu uz šo jautājumu ir atbildējuši pareizi. Sirds masāžas un elpināšanas attiecība kopš 2000. gada ir mainījusies. Un kopš 2010. gada tas ir 30:2.

Ļoti bieži sastopama blakusparādība, veicot sirds masāžu, ir ribu lūzums. Tā ir normāla parādība, jo uz krūškurvi tiek izdarīts spēcīgs spiediens. Aptaujā respondentiem uzdevām jautājumu, vai ribu lūzums atdzīvināšanas laikā var nodarīt lielāku kaitējumu cietušajam? 75% respondentu ir uz šo jautājumu snieguši pareizu atbildi – nē, jo ribu lūzums atdzīvināšanas laikā nevar radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas, kas var pasliktināt cietušā stāvokli. Tādējādi varam secināt, ka respondenti izprot krūškurvja kompresiju nozīmi cilvēka atdzīvināšanā.

Vai Jūs būtu gatavs sniegt pirmo palīdzību nelaimē nonākušam cilvēkam? Šādu atbildi uzdevām saviem respondentiem. Atbildes uz šo jautājumu mūs patiesi iepriecināja, jo 81% respondentu apliecināja gatavību sniegt pirmo palīdzību nelaimē nonākušam cilvēkam.

Taču ne visi ir gatavi rīkoties situācijā, kad jāsniedz palīdzība nelaimē nonākušam līdzcilvēkam. Kā biežāko iemeslu negatīvai atbildei respondenti minēja bailes (22%), nezināšanu (34%) psiholoģiskas grūtības (42%) un bailes pasliktināt situāciju (32%).

Lielāko daļu šo iemeslu var novērst, apgūstot un regulāri atjaunojot zināšanas pirmajā palīdzībā nodarbībās, kurās pasniedzējs iedrošina sniegt palīdzību, nebaidoties no kļūdām.

Vērtējot atbildes kopumā, varam secināt, ka mūsu sagatavotās aptaujas respondenti ir apguvuši pirmo palīdzību un spēs reaģēt situācijās, kad būs jāsniedz palīdzība līdzcilvēkam. Ļoti aicinām arī citus sekot mums sociālajos tīklos, apmeklēt kursus un izglītoties cilvēka dzīvības glābšanā.

Nav komentāru

Komentēt