Pārkaršana – organisma stāvoklis, kuru mēs neuztveram pietiekami nopietni

Latvijas klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīgas vairākas negaidītas “parādības” – rudens ar lapkriti Siguldā, ziema ar negaidītu sniegu uz šosejām, “bļitkošanu” uz plāna ledus un visbeidzot arī vasara ar negaidītu karstumu. Visas šīs dabas parādības parasti atnāk negaidot un visnepiemērotākajā brīdī, un gadu no gada mēs atgriežamies pie viena un tā paša stāsta. Principā var teikt, ka Latvijā dzīvojošam indivīdam ir divi gadalaiki – kāpēc tik auksts un kāpēc tik karsts. Pa vidu parasti ir tie, kuri Saeimas balsojumos parasti atturas vai nebalso.

Šoreiz par karstumu. Sinoptiķus bieži vien var salīdzināt ar politiķiem – ne vienmēr viņu teiktais piepildās, bet visi viņiem atkal un atkal notic. Toms Bricis reiz bija stāstījis, ka pie mums vasarā sagaidāms mērens laiks, un tam noticēja arī mana sieva. Es, būdams pēc dabas skeptiķis, pieturējos pie tā, ka mūs šogad sagaidīs tāds pats laiks kā Centrāleiropā. Vasaras saulgriežu priekšvakarā mūs “pārsteidza” vasara ar gaisa temperatūru +25 līdz +30 grādi pēc Celsija. Protams, ka mūsu platuma grādos dzīvojošajiem cilvēkveidīgajiem organismiem tas ir negaidīts pārsteigums. Viena daļa vēl nav sapratusi, ka ir jānovelk ziemas kažoki, citi pārgalvīgi metas uz tuvāko ūdenstilpni noslīkt, citiem dārza darbi bez sešpakas kāda plaši zināma ārsta vārdā nosaukta alus nav iespējami. Tā nu mēs nonākam līderos tādos statistikas rādītājos kā noslīkšana, traumas uz ceļiem utt.

Lai nu kā – mums tomēr nevajadzētu pārvērtēt sava organisma spējas cīnīties ar karstumu, un brīdī, gad gaisa temperatūra sāk pārsniegt +25 grādus ēnā, būtu jāizvairās no atrašanās tiešā saules staru ietekmē vai karstās telpas. Pārkaršana cilvēka organismā izraisa virkni negatīvu procesu, kuri sākotnēji var ietekmēt cilvēka veselību, un smagākos gadījumos pat dzīvību. Strauja temperatūras paaugstināšanās īpaši bīstama ir maziem bērniem, cilvēkiem ar nopietnām hroniskām slimībām un gados veciem cilvēkiem.

Izvairīties no pārkaršanas palīdzēs:

• adekvāta šķidruma uzņemšana;
  
• laikapstākļiem atbilstošs apģērbs;
  
• galvassega, īpaši bērniem un pieaugušajiem ar plānu matu kārtu;
  
• atturēšanās no lielas fiziskas slodzes tiešā saules staru ietekmē;
  
• nav ieteicams atrasties tiešā saules staru ietekmē laika posmā no 11:00 līdz 16:00.
  

Ja cilvēkam pēkšņi sāk parādīties izteikts nogurums, miegainība, sajūta, ka viņš ir slims, reibonis un arī vemšana, ir nepieciešams sniegt palīdzību. Gados jauniem, spēcīgiem cilvēkiem viegla pārkaršana nav dzīvībai bīstama, taču jārēķinās ar to, ka veselības stāvoklis var strauji pasliktināties. Piemērs nav jāmeklē tālu – daudzi atceras notikumus kāda maratona norises laikā pirms vairākiem gadiem.

Palīdzības sniegšanas secība:

• novieto cietušo vēsākā vietā, ēnā, pusguļus;
  
• vēdini, radi gaisa plūsmu;
  
• liec vēsas kompreses uz cietušā pieres, kakla, krūtīm, cirkšņiem;
  
• ja cilvēka apziņa nav traucēta, obligāti jādod padzerties;
  
• ja pārkarsis ir gados vecs cilvēks vai bērns, obligāti jāizsauc palīdzība, zvanot 113.
  

Svarīgi!

Ja bērnam ir sākušies krampji, nekādā gadījumā nedrīkst bērnu fiksēt ar varu, apliet ar ūdeni vai likt vēsā vannā. Lēkmes laikā ir svarīgi pasargāt bērnu no traumām un nekavējoties jāizsauc neatliekamā palīdzība, zvanot 113. Pēc lēkmes var atvēsināt bērnu ar vēsām kompresēm.

Roberts Fūrmanis, anesteziologs, reanimatologs, glabsim.lv

Nav komentāru

Komentēt