ABCDE algoritma pielietošana kritiski slima pacienta atpazīšanā un dzīvībai bīstamu stāvokļu novēršanā

ABCDE algoritma galvenais mērķis ir ātra un vienkārša pacienta izmeklēšana un dzīvībai bīstamu stāvokļu novēršana. Šī algoritma galvenā priekšrocība ir tāda, ka iespējams atdalīt dažādas orgānu sistēmas un fokusēties uz svarīgāko, kas visvairāk apdraud pacienta dzīvību. Kļūdas pacienta vispārējā stāvokļa izvērtēšanā visbiežāk tiek pieļautas, ja ārstniecības persona fokusējas uz, viņaprāt, svarīgāko, taču dažkārt nesaskata tā cēloni, kas var novest pie nepareizas vispārējā stāvokļa interpretācijas un nepareizas lēmuma pieņemšanas. Pacienta izmeklēšanu pēc ABCDE algoritma var veikt gan ārsts, gan māsa.

Saīsinājumi:

A - Elpceļi

B - Elpošana

C - Cirkulācija

D - Neiroloģiskais stāvoklis

E - Vispārējā izmeklēšana

Pamatprincipi algoritma pielietošanā

Lai sekmīgāk varētu pielietot šo algoritmu, ir jāievēro sekojoši principi un rūpīgi jāpielieto tie atkārtoti stāvokļa izvērtēšanā. Izmeklēšana pēc ABCDE algoritma sastāv no:

• Primārās ABCDE izvērtēšanas;
  
• Atkārtota ABCDE izvērtēšana, kad nepieciešams.
  

Lai process noritētu sekmīgi, ārstniecības personām, kas pielieto šo algoritmu, ir jāievēro šādi principi:

1.     Komandas darbs

Lai komandas darbs varētu noritēt veiksmīgi, ir nepieciešams komandas līderis, kurš pārrauga visas komandas darbu, kurš saņem informāciju un dod norādījumus pārējai komandai, kā rīkoties, balstoties uz saņemto informāciju.

2.     Komunikācija

Lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju starp komandas locekļiem, komandas locekļiem vispirms ir jābūt pazīstamiem savā starpā. Situācijas bieži vien mēdz būt dažādas (jo īpaši tas attiecas uz lielām ārstniecības iestādēm, kur bieži vien kolēģi savā starpā ir mazpazīstami vai vispār nav pazīstami). Tāpēc, lai novērstu savstarpējās komunikācijas traucējumus, pirms darba uzsākšanas komandas locekļiem ir jāiepazīstas vismaz elementārā līmenī - nosaucot savu vārdu un amatu. Vislabāk, ja uz formas katram ir atpazīšanas zīmes.

Komunikācijas principi:

1. Komunikācija notiek caur vienu personu - komandas līderi.
   
2. Komandas tiek dotas skaidri, skaļi, uzrunājot komandas locekli vārdā.
   
3. Komandas loceklis apstiprina, ka viņš komandu ir sadzirdējis un sapratis, atkārtojot pateikto.
   
4. Komandas loceklis nodrošina atgriezenisko saiti, kad komanda ir izpildīta.
   

Pirmie soļi, kas jāveic, uzsākot pacienta izvērtēšanu

1.     Personāla drošība

Mūsdienās darbs ar pacientu nav iespējams bez individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas. Pirms sākt darbu ar pacientu, ir nepieciešams veikt roku dezinfekciju. Minimālais individuālo līdzekļu kopums ir:

• cimdi,
  
• priekšauts,
  
• sejas maska vai respirators
  

            Ja ārstniecības persona viena ir sastapusi pacientu, vērtē to pēc ABC algoritma principiem. Šis algoritms ir balstīts uz trīs cilvēka dzīvības pazīmēm:

• samaņa,
  
• elpošana,
  
• cirkulācija.
  

Vispirms jānoskaidro, vai pacients ir pie samaņas, skaļi uzsākot sarunu ar pacientu. Ja pacients atbild uz verbālu kairinājumu, tas nozīmē, ka pacients ir pie samaņas un visas dzīvībai svarīgās funkcijas ir vai nu pilnībā vai daļēji kompensētas. Ja pacients neatbild uz verbālu un taktilu kairinājumu, meklējam nākamo dzīvības pazīmi - elpošanu. Ja ārstniecības personai rodas pamatotas aizdomas, ka pacientam neelpo normāli vai neelpo nemaz, ir jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi un jāsauc pēc palīdzības. Veicot atdzīvināšanas pasākumus, galvenais fokuss ir uz krūškurvja kompresiju veikšanu. Pirmajās minūtēs elpināšanu var neveikt.

2.     Vitālo rādītāju noteikšana

Agrīni jāveic vitālo rādītāju (elpošanas frekvence, SpO₂, sirdsdarbības ritms un frekvence) noteikšana. Taču nedrīkst aizmirst principu, ka tiek ārstēts pacients, nevis monitors, tāpēc primāri pirms monitorēšanas ierīču pievienošanas jāpievērš uzmanība pacienta vispārējam stāvoklim.

3.     Vaskulārās pieejas nodrošināšana

Ātra un efektīva vaskulārās pieejas nodrošināšana sniedz drošību tālākajā ārstēšanas procesā, jo, pacienta stāvoklim strauji pasliktinoties, tā var kļūt gandrīz neiespējama. Ja pēc trīs mēģinājumiem neizdodas veikt intravaskulāru pieeju, jānodrošina intraosālā pieeja.

Elpceļi (A)

Jebkura elpceļu obstrukcija ir neatliekama situācija un var būt bīstama dzīvībai. Ja palīdzība netiek sniegta savlaicīgi, var rasties dzīvībai bīstami orgānu funkciju traucējumi. Tāpēc rīkojies ātri un droši.

Pazīmes elpceļu caurlaidības traucējumiem

1. Pacientiem ar apziņas traucējumiem elpceļu caurlaidība var būt traucēta. Tāpēc pirmais rādītājs, kas jāvērtē, ir pacienta apziņas stāvoklis. Visvienkāršāk to var izdarīt, izmantojot AVPU skalu. Pacientiem ar traucētu apziņu elpošana būs ar mazāku tilpumu, līdz ar to vairāk gaisa paliks anatomiski mirušajā telpā un nenotiks adekvāta skābekļa uzņemšana, kā arī tas veicinās pastiprinātu CO₂ uzkrāšanos;
2. Elpošanas darbs. Pacientiem, kuriem ir pilnīga vai daļēja elpceļu obstrukcija, būs palielināts elpošanas darbs. Tas nozīmē, ka elpošanas nodrošināšanā būs iesaistīta palīgmuskulatūra, pacientam var būt motors uzbudinājums, svīšana un pat cianoze.
   

Elpceļu caurlaidības traucējumu cēloņi

• Bezsamaņa;
  
• Apakšžokļa muskulatūras atonija;
  
• Sekrēts augšējos elpceļos;
  
• Svešķermenis augšējos elpceļos;
  
• Elpceļu tūska;
  
• Audzēja masas.
  

Manipulācijas elpceļu caurlaidības nodrošināšanai

1. Manuāla elpceļu caurlaidības nodrošināšana - galvas atgāšana, apakšžokļa izcelšana. Šī manipulācija bieži ļauj noteikt žokļa muskulatūras tonusu, un nereti var būt tādas situācijas, kad pacientam ar apziņas traucējumiem elpceļi ir brīvi;
   
2. Sekrēta atsūkšana no augšējiem elpceļiem;
   
3. Supraglotisko elpceļu caurlaidības metožu pielietošana;
   
4. Skābekļa pievade caur augstas vai zemas koncentrācijas skābekļa masku.
   

N.B.! Instrumentālās vai ķirurģiskas elpceļu caurlaidības nodrošināšanas metodes sākotnējā etapā netiek rekomendētas, ja vien nav pārliecinošu rādītāju par šo manipulāciju veikšanas nepieciešamību.

Sasniedzamais rezultāts:

Elpceļu caurlaidības nodrošināšana

Elpošana (B)

Elpošanas orgānu sistēmas novērtēšanā būtiski ir diagnosticēt un ārstēt dzīvībai bīstamus stāvokļus, tādus kā:

• smagi noritoša bronhiālā astma;
  
• plaušu tūska;
  
• spriedzes pneimotorakss;
  
• masīvs hemotorakss.
  

Normāli elpošanas orgānu sistēmas rādītāji:

• Frekvence 12–20 x/min;
  
• Tilpums 400–600 ml ( 6-8 ml/kg ideālās ķermeņa masas);
  
• SpO2 = 94–98(100)%.
  

Pazīmes, kas liecina, ka pacientam ir apgrūtināta elpošana:

• motors uzbudinājums;
  
• piespiedu stāvoklis;
  
• svīšana;
  
• cianoze;
  
• paātrināta elpošanas frekvence;
  
• palīgmuskulatūras iesaiste.
  

Elpošanas orgānu izmeklēšanas secība

 Vizuāla krūškurvja apskate

• Krūškurvja asimetrija
  
• Abu pušu iesaiste elpošanā
  
• Zemādas emfizēma
  

Krūškurvja palpācija

• Sāpīguma punkti
  
• Zemādas emfizēma
  

Elpošanas frekvences noteikšana. Ja elpošanas frekvence ir >25 x/min vai redzama strauji pieaugoša elpošanas frekvence, tas liecina par pacienta vispārējā stāvokļa pasliktināšanos.

Prkusija

Auskultācija

SpO₂ noteikšana

Trahejas nobīde incisura sternalis apvidū - nobīde liecina par pretējās puses pneimotoraksu vai masīvu hemotoraksu

POCUS

Rtg

CT krūšu kurvim

Manipulācijas elpošanas orgānu sistēmas atbalstam

1. Augstas koncentrācijas skābekļa pievade. Izņēmums ir HOPS slimnieki, kuriem, ja saturācija ir zem 88%, jāsāk ar nazālajām kanilēm un attiecīgi titrē O2 pieaugumu;
   
2. Palīgventilācija ar ventilācijas maisu un O2 pievadi;
   
3. Neinvazīvā plaušu ventilācija;
   
4. Instrumentālās elpceļu caurlaidības nodrošināšanas metodes un mākslīgā plaušu ventilācija;
   
5. Pleiras dobuma drenāža (masīva hemotoraksa vai pneimotoraksa gadījumā).
   

Cirkulācija (C)

Dažādās medicīniskās situācijās viens no biežākajiem šoka cēloņiem būs hipovolēmija, ja vien nav pierādīts cits. Ja vien nav apstiprinātu vai acīmredzamu pierādījumu par kardiālas ģenēzes patoloģiju, pacientiem ar paātrinātu sirdsdarbību un aukstām ekstremitātēm šķidruma ievadīšana ir rekomendējama kā pirmais izvēles medikaments. Ķirurģiskā profila pacientiem jāizslēdz ārēja vai iekšēja asiņošana. Tādas situācijas kā, piemēram, spriedzes pneimotorakss vai masīvs hemotorakss, arī var izraisīt hemodinamikas nestabilitāti.

Normāli kardiovaskulārās sistēmas rādītāji:

• Sirdsdarbības frekvence 60–80 x/min
  
• Asinsspiediens 120/70 mmHg
  
• Adekvāta diurēze >0.5 ml/kg/h
  
• Rekapilarizācijas laiks <2 sekundēm
  

Izmeklēšanas secība

1. Radiālais pulss - laba pildījuma radiālais pulss norāda uz to, ka apskates brīdī pacientam nav hemodinamikas nestabilitātes pazīmes;
   
2. Kardiomonitora pievienošana (veic paralēli visām tālāk uzskaitītajām darbībām);
   
3. Nepieciešams izslēgt vai apstiprināt ārēju vai iekšēju asiņošanu. FAST;
   
4. Roku pirkstu ādas krāsa un temperatūra;
   
5. Rekapilarizācijas laiks;
   
6. Vai ir pildītas vēnas;
   
7. Pulsa frekvence un ritmiskums;
   
8. Neinvazīvā arteriālā spiediena noteikšana - MAP >65 mmHg
   
9. Sirds auskultācija;
   
10. Diurēzes apjoms <0,5 ml/kg/h;
    
11. Vaskulāra pieeja;
    
12. Asins gāzes (ja nav veikts pie sadaļas B);
    
13. Asins analīzes;
    
14. EKG pieraksts.
    

Manipulācijas un medikamenti kardiovaskulārās sistēmas orgānu sistēmas atbalstam

Jebkuras traumas gadījumā - FAST;

Novērst situācijas, kas aprakstītas A un B sadaļā;

i/v kristaloīdu ievade:

• 500 ml i/v 15 minūšu laikā, ja pacientam nav datu par kardiālu patoloģiju,
  
• 250 ml pacientiem ar zināmu kardiālu patoloģiju;
  

Ja pacienta stāvoklis neuzlabojas, nepieciešams atkārtot šķidruma ievades shēmu;

Ja parādās kardiālas mazspējas simptomātika (pieaugoša elpošanas frekvence, mitri trokšņi plaušās), šķidruma ievadi pārtrauc, uzsāk kateholamīnu ievadi, ja turpinās šoka pazīmes;

Meklē asiņošanu no brūcēm vai drenām;

Vitālo rādītāju monitorings jāveic ik 2–5 minūtes, līdz stāvoklis sāk stabilizēties, tad monitoringa intervālu var palielināt līdz 10 minūtēm.

Sasniedzamais mērķis: adekvāta audu perfūzijas nodrošināšana, MAP >65 mmHg.

Neiroloģija (D)

Bieži apziņas traucējumu cēlonis var būt hipoksija, hiperkapnija, hipotenzija, cerebrāla hipoperfūzija, glikozes metabolisma traucējumi, sedatīvo un narkotisko vielu lietošana vai cerebrovaskulārs notikums.

Izmeklēšanas secība:

Atkārtoti novērtē ABC, lai izslēgtu hipoksiju vai hipotenziju;

Medikamentu lietošanas anamnēze:

• sedatīvie medikamenti;
  
• narkotiskās vielas;
  

Acu zīlīšu pārbaude:

• simetriskums;
  
• reakcija uz gaismu;
  
• skata fiksācija;
  

Apziņas līmeņa pārbaude pēc AVPU algoritma:

A - pacients pie pilnas apziņas (alert);

V - reaģē uz verbālu uzrunu (verbal);

P - pacients reaģē uz sāpju kairinājumu (pain);

U - pacients nereaģē uz ārējiem stimuliem (unresponsive);

Glikozes līmeņa noteikšana.

Mērķis: neiroloģiskā stāvokļa novērtējums.

Vispārējā izmeklēšana (E)

Veic pilnu pacienta apskati, izrādot cieņu un mazinot siltuma zudumu.

Izmeklēšanas secība:

1. Vizuāla visa ķermeņa apskate;
   
2. Ādas stāvoklis;
   
3. Aizdomīgas vietas: brūces, sasitumi, dūriena pēdas, zemādas hematomas;
   
4. Ekstremitāšu stāvoklis;
   
5. Vēdera izmeklēšana: sāpīguma punkti, peristaltika.
   

Veic primāru ABCDE izmeklēšanu un jebkurā situācijā atkārto to:

1. Pēc primārās ABCDE izmeklēšanas;
   
2. Pēc nozīmīgu un/vai dzīvību glābjošu manipulāciju veikšanas;
   
3. Pie jebkuras vispārējā stāvokļa izmaiņas.
   

Nav komentāru

Komentēt